Zemas enerģijas gāzes pielietojumi
Par biogāzi parasti dēvē gāzi, ko iegūst sekojošu organisko vielu anaerobas (bez skābekļa) sadalīšanās procesos:
• Sadzīves atkritumu pārpalikumi – rezultāts ir atkritumu poligona gāze;
• Sadzīves notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (nogulsnes) – rezultāts ir fermentācijas gāze;
• Lauksaimniecības kultūras atkritumi (kukurūza, kvieši, zāle) – rezultāts ir lauksaimniecības biogāze;
• Šķidri kūtsmēsli vai virca – rezultāts ir agrobiogāze.
Biogāzes īpašības ir ļoti līdzīgas dabasgāzes īpašībām. Biogāzi dažreiz sauc arī par metānu, notekūdeņu gāzi, purva gāzi. Biogāzes enerģētiskā vērtība vērtība ir no 6000 līdz 9500 kcal/m3.
Tipiskais biogāzes ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no:
1) kvalitātes un izmantotās biomasas (augu, dzīvnieku u.c.) sastāva,
2) iekārtas darbības parametriem, īpaši no temperatūras un spiediena fermentatorā.
Biogāzi var izmantot:
• kā kurināmo gāzes elektrostacijās (lai ražotu elektroenerģiju un siltumenerģiju);
• kā kurināmo katlos (lai iegūtu tikai siltumenerģiju);
• padodot pārvades tīklā līdzīgi dabasgāzei